Advokāte Elizabete Bruksle: “Sievietei ir jākalpo vīrietim”
Lauma Lūse
Stils: Agnese Kaupere
Foto: Jānis Deinats ("Fotocentrs")
Advokāte un četru bērnu mamma saprot, ka ir vajadzīga vīrietim, lai darītu viņu laimīgu. Vēl tikai jāiegūst 64 labas sievas īpašības...
Mēs, sievietes, esam skrienošās, visu varošās ar savām ambīcijām un prasībām apveltītās, mēs strādājam un brīžiem pelnām pat vairāk nekā vīrietis, paspējam audzināt bērnus un pagatavot vakariņas. Arī Elizabete vienmēr asociējusies kā šī stiprā sieviete, taču viņa pārsteidz, atgriežoties pie tradicionālajām vērtībām, un pauž gluži citādus uzskatus - par sievišķīgo gudrību, kalpošanu savam vīrietim.
"Sievietes neapzinās savas lomas varenības nopietnību - mums būtu jāstiprina savs vīrietis un jādod viņam spēks un attīstība."
"Viena mana kliente uztraucas, ka viņa šobrīd dzīvo mājās - vīrs uztur gan viņu, gan bērnus, viņai liekas, ka kaut kas nav riktīgi, ka jāiet strādāt. Es saku - viss ir normāli, jo apkārtne un sabiedrība spiež virsū rāmi, un cilvēks ar savu iekšējo "es" ir apjucis - vai tad tā dzīvot ir normāli? Bet īstenībā vīrietis beidzot var realizēties, jo viņam dod iespēju būt atbildīgam."
"Sievietei jābūt tik varenai, lai viņa būtu aiz vīra (krieviski saka - "za mužem") . Vīrietis ļoti labi saprot, ka uz darbību viņu ir pamudinājusi sieviete, bet viņš to gaida. Ka viņa ir mūza, kas iedvesmo. Un sieviete nedrīkst neviena slikta vārda teikt nevienam, nekad!"
"Jāsaprot, ka vīrieša psiholoģija atšķiras, mēs parasti gaidām no vīrieša tādu reakciju, kāda būtu mums pašām. Sievietei ir konflikts, skrien pie psihologa, draudzenes vai jurista. Ko dara vīrietis? Nopērk aliņu un dzer, spēlē azartspēles, ievieš mīļākās vai uzticamības personas. Taču visi šie veidi ir tikai tādēļ, lai risinātu attiecības ar sievu. Ja sieviete to nesaprot, apcērtas uz papēža un aizskrien, viņš domā - tā nu gan ir zoss! Kāpēc viņa nesaprot manu mesidžu? Bet mēs nesaprotam šo valodu, jo mums tiešām neviens nav to mācījis, kaut gan to vajadzētu mācīt jau no 1. klases."
"Parasti vīrieši, ja viņiem kaut kas nepatīk, to arī pasaka, tikai sievietes to nedzird un nemāk lasīt starp rindām... Neviens taču nepaziņos pie galda tiešā tekstā, ka tagad ieviesīs mīļāko, jo tu aizvakar nenovāci traukus, bet vakar mani atšuvi... Nemūžam nepateiks! Viņš paņems aliņu, pateiks, ka ies ar draugiem spēlēt futbolu. Sākumā viņš izkratīs sirdi kādai kolēģei un pēc tam sāks arī attiecības, jo mājās viņš nesagaida harmoniju attiecībās, nesaņem laimi no sievietes. Protams, mēs ne vienmēr varam būt labā noskaņojumā, bet arī to vīrietis sapratīs, jo ir labāki un sliktāki periodi. Taču kopumā sieviete savu vīrieti aiz muguras neaprunā un nenodod. Ja sieviete stāsta par savu vīrieti citam, viņa taču viņu nodod. Kā to var nesaprast?!"
Daudz pārsteidzošu atklāsmju lasi žurnāla UNA novembra numurā!
"Starp citu, visas traģēdijas ģimenē rodas tādēļ, ka sieviete kaut ko gaida no vīrieša. Piemēram, ja vīrietis nemazgā traukus, sieviete nedrīkst bubināt, jo tas nav viņa pienākums. Priecājies, ja viņš to dara, bet, ja nedara, nepārmet."
Labs raksts. Paldies autorei. Bet taas, kuraam patiik rakstiit melnos komentus....vai tad izskataas par gudrajaam un aiznemtajaam un viira miileetaam sievieteem? Shaubos visppar, ja taadaam "bobaam" ir viiri...Sorry, bet nu nevareeju nokluseet...
Tas ir murgs vispārākajā pakāpē. Nu ja esi tik gudra, ko nekalpoji un nenoturēji savu Māri Gulbi. Viņš nez kāpēc deva priekšroku nevis tādai lupatai kā Tev, bet Tīnai, kuras dēļ vēl ilgi siekalojās, un kura negrasījās nevienu brīdi "kalpot", jo atšķirībā no tāda izbāzeņa un karikatūras, kāda ir šitā Elizabete Bruksle, viņa ir izglītota mūsdienu sieviete, kas negrābstās pa kaut kādām vēdām, karmām un čakrām. Varbūt šitai stulbenei derētu palasīt latvju dainas, pirms līst vēdās. Tādai idiotei es neuzticētu pārstāvēt savas intereses pat tualetes papīra zādzībā, kur nu vēl laulības šķiršanās gadījumā. Un ja baigi gribas kalpot- netēlo no sevis advokāti- ej par mājkalpotāju- tur tava īstā vieta.
Man palika iespaids, ka cilvēks tikko pats sev ko jaunu atklājis šinī lielajā dzīvē- kaut ko, kam gadiem ilgi ir gājis apkārt un jutis- kaut kur te tam visam jābūt-bet nav atradis.Un tad vienā dienā- re, ku, šeku, lielais rieksts atkosts.Bet...liekas, ka visas šīs patiesības vajag tomēr caur sevi izmuļļāt, ļaut apbružāties un pašam sev pie tām pierast un pārbaudīt n-tās reizes, lai varētu pa visu pasauli sludināt jauno ticību, pretējā gadījumā var sanākt, ka pirmdien visu sapratu, bet trešdien jau domāju citādi.Nu, man par daudz visas šīs "gudrības"bija, par saldu, par uzbāzīgu, par koncentrēti. Jā, kaut kā mazliet apšķebināja.Piedodiet.
Njaaa...piekriitu,ka komentaaros viss izrauts no konteksta. Izlasiiju rakstu un patieshaam iespaidojos. Taa ir, kaa vinja saka, tikai zheel, ka peedeejo divu komentaaru autori/-es to nav sapratushi. Raksts superiigs- gudra sieviete.
Ieteiktu vispirms izlasīt visu interviju, ne tikai šo pieteikumu. Pēc pilnas intervijas sapratu, ko tad Elizabete grib teikt - ir jābūt gudrai un jāiemācās pats galvenais - samierināšanās. Latviešu valodā diemžēl vārds kalpot neizsaka tā patieso jēgu.
Elizabete patiesībā ir tā, kas nosaka ģimenes virzienu un nebūt nav tā, ka viņu neciena. Tur jau tas āķis!
Un diemžēl pēc komentāriem kļūst skumji, skadrs, ka šādā sabiedrībā neko labu sagaidīt nevaram.
Raksts paceļ problemātiku - novājinātu vīrieti, kurus audzina sievietes - vientuļās mātes, kuras lepni apmetušās uz papēža un aizskrējušas visiem pierādit, kā ar visu pašas tiks galā. Dēli tad neko citu arī savā dzīvē nav redzējuši kā visuvareno māti un meklē sievu pēc tāda paša ģīmja un līdzības.
Paldies Unai par rakstu!
Ļ.cien., Unas redakcija, žēl, ka arī jūsu žurnāls kļuvis par latvijas blondīņu vienveidības ekspozīciju. jo tālāk, jo trakāk...:(
Biju pie viņas uz "konsultāciju" ja tā to vispār var nosaukt....No viņas biroja izgāju mēma, noliku viņas pieprasītos 50Ls, nedomāju nemaksāt BIJU ŠOKĀ- bet - ko es ieguvu par šīm 30min???? Tikai, to ka mums sievieTēm jāpūš vīriem "dupsī", jāsmaida, jāglaimo utt. Mājās vīrietim nekas nav jāpalīdz - priekš tam esot spec.dienesti (santehiķi, galdnieki)....arī mums, nav jāgatavo un jātīra, bet jāalgo mājkalpotājas - un tikai tā - būs ideāla dzīve...Visas šīs 30 min es uz viņu skatījos un domāju - kurš no mums ir noklitis no plaukta, vai mēs esam no dažādām vidēm, sociālajiem slāņiem....LIeki piebilst, tie tak bja "treknie gadi". Un rezumē - nekādi iesniegumi tiesai, nekādi uzturlīzekļi bērnam - pati vainīga....Bet mans jaut. bija - kā saglabāt man to, kas man pieder....
Pievienot jaunu komentāru