Jānis Šipkēvics: Tā ir laime. Ja neesi viens!

TEKSTS: Lauma Lūse
STILS: Agnese Kaupere
FOTO: Jānis Deinats

Viņš bija pazaudējies kaut kur starp cepuri un zābakiem, bet nu esot atradies. Pēdējo gadu laikā šī ir pirmā intervija, kurā "Radio SWH" valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics atklāti runā par sajūtām pēc šķiršanās, kopdzīvi ar dāmu, vārdā Depresija, un jaunām atklāsmēm.

Pirms pieciem gadiem parādījās ziņas, ka Jānis pēc astoņu gadu laulības ar "Mini Mode" īpašnieci Kristīni Līpiņu pašķīries. Pagājušā gada vasarā laulība tika šķirta oficiāli. Jānis visu šo laiku diplomātiski klusēja un uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja, vien skopi izmeta, ka laikam abi bijuši pārāk dažādi cilvēki, lai spētu uzturēt ilgstošu jūtu temperatūru. Jāatzīst - priekšstats par Jāni pēdējos gados daudzējādā ziņā radies, lasot publikācijas, kurās izteikusies viņa bijusī sieva. Sazvanot Jāni, viņš beidzot piekrīt satikties - viņam esot sākusies trešā dzīve. Mēs tiekamies vēlā vakara stundā, vienu dienu pēc 8. marta. Todien pēc ilgstoša nemīlīgi pelēcīga perioda bija atkal uzspīdējusi saule. Viņš priecājas - pavasaris ir klāt. Arī no ēdienkartes plašā klāsta viņš izvēlas tieši "Pavasara rullīšus", un mūsu saruna var sākties.

Sarunā pa telefonu teici, ka pēdējos gados nevienam neesi sniedzis lielās intervijas. Kādi bija tavi klusēšanas iemesli?
Biju noguris no uzmanības, nebija īstais brīdis, lai ar kādu dalītos. Man bija laiks pabūt pašam ar sevi, daudz ko pārdomāt, un nebija ne mazākās vēlēšanās kādam ko teikt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudz par sevi nezināju - vai tas, ko runāju ir tieši tas, ko es domāju. Iespējams, biju apjucis, pazudis kaut kur starp zābakiem un cepuri, mētājos kaut kur pa vidu. Vēl tagad īsti nezinu, vai tas, kurš tev sēž pretī, būtībā esmu es, un kā tu zini, ka esmu tas, ko redzi? Taču daudzas lietas no manis ir nokritušas, no daudz kā esmu atbrīvojies.
Saka, ka cilvēkam ir trīs vecumi - jaunība, vidējie gadi un "jūs šodien brīnišķīgi izskatāties". Man šķiet, ka atrodos vēl tikai vidū. 45 gadu dzimšanas dienā dēls (grupas "Cosmos" dziedātājs Jānis Šipkēvics) man atsūtīja īsziņu: "Apsveicu tevi ar futbola pirmo puslaiku!" Tāpēc faktiski šobrīd atrodos tikai otrā puslaika pašā sākumā. Man ir skaidrība par daudzām lietām, par kurām nebiju ticis gudrs pirms diviem, trim un četriem gadiem. Jūtos daudz stiprāks, pārliecinātāks, daudz brīvāks, daudz interesantāks pats sev, esmu atradis sevī diezgan sakarīgu džeku.

Forši - esat beidzot satikušies!
Jā, bet kādus divus gadus dzīvoju kopā ar dāmu, ko sauc par Depresiju. Es neaicināju, bet viņa pati atnāca un teica, ka kādu laiku padzīvošot kopā ar mani. Mēģinājām aprast, bet sapratām, ka mums ilgi nav lemts būt kopā. Viņa bija diezgan uzmācīga, stipri man pieķērās, mēģinot izraisīt paliekošākas ilgas. Sākumā vilinājumam pakļāvos, man pat tas varbūt iepatikās, bet kādā brīdī sapratu, ka šī nav īstā sieviete.

Visu interviju lasi žurnāla UNA aprīļa numurā!