Kā krīzi pārdzīvo žurnāla UNA meitenes?

1. Vienmēr esmu bijusi ļoti taupīga, tādēļ šobrīd nekrītu panikā, bet cenšos Latvijā notiekošo uztvert kā labu mācību. Ja blakus kāds sāk čīkstēt, kāda laime būtu, ja būtu daudz naudas... Tad gribas pavaicāt - cik tev vajag, lai būtu diezgan? Manuprāt, krīzes situācija maina tieši cilvēciskās attiecības un ļauj paskatīties uz visu skaidrāk. Jo ne jau naudā ir laime. Es savus draugus un ģimeni vienmēr esmu uztvērusi kā lielāko vērtību un neviena jauna kleita vai mašīna nevar sniegt ilgtermiņa labsajūtu.
2. Ņemot vērā, ka veikalos pieaugušas cenas, esmu nomainījusi pārtikas veikalus, kuros iepērkos. Cenšos pēc iespējas biežāk iepirkties tirgū. Pievēršu daudz lielāku uzmanību cenām, tāpat turpinu pētīt, lai produktos būtu pēc iespējas mazāk E piedevu. Vasaras mēnešos ir tik daudz iespēju pagatavot no svaigiem dārzeņiem garšīgus ēdienus, ka tas neprasa lielus tēriņus.
3. Pirmo reizi man ir savs dārzs. Lai gan kādreiz teicu, ka "nekad mūžā", tas tiešām sāk aizraut. Priecāties par dzīvām puķēm un redīsiem dobēs iemācies tikai tad, kad pats esi tos izaudzējis. Katru gadu ar ģimeni īrējam vasarnīcu Jūrmalā un šogad jau sākām šaubīties - varbūt nevajadzētu, bet sajūta, ka vari darba dienas beigās aiziet uz jūru nopeldēties, nevis dirnēt Rīgā pie televizora, ir tā vērta.
4. Man ļoti patīk ceļot. Lai gan vasarā nekur negribas braukt, plānoju ar mašīnu aizbraukt tepat netālu uz Sanktpēterburgu apskatīt baltās naktis un greznos tiltus. Turklāt dzīvošu nevis viesnīcā, bet pie draugiem. Šobrīd tiešām apstiprinājumu gūst krievu teiciens: "Labāk simt draugu, nevis simt rubļu!"
5. Mana jaunākā aizraušanās ir tango. Tas, kādas emocijas var sniegt šī deja, man ir kas pavisam jauns un negaidīts. Argentīniešu tango izraisa ļoti lielu pozitīvu lādiņu un smaidu sejā uz visu nedēļu.