Kā krīzi pārdzīvo žurnāla UNA meitenes?

1. Labajos laikos esmu bijusi tālredzīga un veidojusi uzkrājumus, tāpēc biju gatava Latviju piemeklējušajai krīzei. Lielāko daļu uzkrājumu parasti izmantoju dažādiem ceļojumiem un ceļojumos nepieciešamajiem izdevumiem, lai svešā valstī nebūtu jāknapinās, lai varu atļauties izbaudīt tās valsts virtuvi, kurā esmu nonākusi, un nopirkt kādu sev iepatikušos lietu. Šobrīd uzkrājumus izmantoju, lai aizlāpītu caurumus budžetā un nosegtu visus nepieciešamos ikdienas izdevumus.

2. Tā kā ar saviem ienākumiem vairs nevaru nosegt visu, ko varēju atļauties agrāk, esmu samazinājusi izdevumus par ēšanu - pusdienas parasti paņemu no mājām līdzi uz darbu, arī vakariņas biežāk gatavoju pati, tikai īpašos gadījumos vakariņoju ārpus mājas.

3. Lai vasarā un agrā rudenī mazāk maksātu par pārtikas produktiem, šogad jau laikus mājās uz palodzes sāku audzēt dažādus stādus - tomātus, papriku, kabačus, dilles, maurlociņus, baziliku. Šogad esmu apņēmusies rušināties dārzā, no tā gūstot ne tikai produktus, bet arī prieku.

4. Tā kā esmu dzimusi un augusi Valkā, kas robežojas ar Igaunijas pilsētu Valgu, katru reizi, apciemojot vecākus, iegriežos Valgas pārtikas veikalos, lai iegādātos produktus vismaz nedēļai uz priekšu, jo tur to var izdarīt par krietni zemākām cenām nekā Latvijā. Tāpat pieleju pilnu benzīna bāku, jo Igaunijas "Statoil" degviela maksā daudz mazāk - vidēji 59 santīmus litrā.

5. Lai samazinātu izmaksas par dzīvokli, jau pavasarī vienojos ar dzīvokļa īpašnieci par īres maksas samazināšanu. Un tā kā šobrīd dzīvokļu saimnieki savus īpašumus piedāvā par arvien pievilcīgākām cenām, plānoju vasarā vai nu vienoties par vēl zemāku cenu vai arī meklēt jaunu dzīvokli, lai vairāk naudas varētu novirzīt citiem izdevumiem, bet mazāk maksātu par mājvietu.