Nebaidies spert izaicinājuma soli!

"Tu esi traka!" - tie bija pirmie vārdi, ko saņēmu no apkārtējiem, uzzinot, ka skriešu 10 kilometrus "Nordea Rīga" maratona stafetē. Nekad agrāk nebiju piedalījusies tik lielā skrējienā, bet, dzirdot pa radio un televīzijā aicinājumu tajā piedalīsies, ik pa laikam mani kāds iekšā raustīja - Džina, pamēģini arī tu! Savam priekam skrienu divas reizes nedēļā, citreiz - biežāk, bet ne vairāk kā trīs, piecus kilometrus... Šķita, ka varētu vairāk, bet īstas pārliecības nebija. Uzzinot, ka arī mans četrpadsmitgadīgais dēls kopā ar savu hokeja komandu maratonā skries 21 km, nolēmu, ka arī es piedalīšos, un pieteicos stafetē "Biznesa klase", kurā pārstāvēju komandu "Diena skrien!". Atkāpšanās ceļa man vairs nebija.

Tie, kas sekoja maratona notikumiem mājaslapā www. diena.lv, iespējams, jau lasīja par to, kā mūsu komanda gatavojās, kā es pirmajā vakarā pēc pieteikšanās maratonā skrēju līdz Nurmižiem, 7 km no manas mājas ceļa, nezinot, kur tie Nurmiži īsti atrodas. Smieklīgākais, ka pa ceļam izdomāju visu - pat to, ka, iespējams, zīmi ar Nurmižu uzrakstu noņēmuši, jo skrēju, skrēju - te viena māja, otra, bet uzraksta kā nav, tā nav. Beigās laimīgi to sasniedzu, bet bija tie paši 7 km jāskrien atpakaļ. Sapratu vienu - apstāties nedrīkst, jo, kad mēģināju to darīt, ir vēl trakāk, tāpēc turpināju skriet, pa ceļam iepazīstoties ar visiem ciema krančiem, kuri nākamajā reizē, kad tuvojos viņu mājām, mani vairs ar skaļiem rējieniem nepavadīja. Tā teikt, biju jau savējā.
Tad pienāca lielā maratona diena. Tie, kas tur bija - paši piedalījās vai līdzi juta -, zina, ka izjūtas ir neaprakstāmas. Man tā bija kopības, svētku un gandarījuma sajūta, ka esmu to paveikusi. Zinu, nākamgad es piedalīšos maratonā atkal. Varbūt mēģināšu noskriet vēl vairāk un nebrīnīšos, ka atkal kāds man teiks: "Tu taču esi traka!"
Šie vārdi man teikti ne reizi vien. Pirmoreiz tas bija pirms pieciem gadiem, kad uzņēmos vadīt UNU. Rezultātā mums izdevies vairākkārtēji palielināt žurnāla pārdošanas apjomus un, pateicoties manai lieliskajai komandai un nenoliedzami arī Tev, mīļo lasītāj, ka uzticies mums, esam kļuvuši pat nopietniem konkurentiem preses tirgū. Šos pašus vārdus man teica arī pirms diviem gadiem, kad piekritu piedalīties šovā "Divas zvaigznes", lai desmit nedēļu garumā izbaudītu patiešām lielisku piedzīvojumu. Arī skriešanu maratonā uztvēru kā piedzīvojumu un jaunu izaicinājumu. Un nebija nemaz tik grūti.
Arī Tev novēlu nebaidīties dzīvē spert izaicinājuma soli. Paspersi vienu, tam sekos jau otrs, trešais, jo kā es saku savām redakcijas meitenēm: "Nepamēģināsi, tā arī nekad neuzzināsi, uz ko esi spējīgs."