Pirmā intervija ar Binniju Ārbergu pēc šķiršanās ar Džilindžeru

Tu esi ļoti seksīga sieviete, bet tie tavi draugi, nu, viņi taču ir veči...
Nuuu, man ir bijuši daži ekscesi, kad vīrietis, kuru esmu uzskatījusi par savu draugu, izsper stāstu par to, ka viņš mani redzējis erotiskā sapnī un gribētu to piepildīt. Bet es zinu, ka šo erotisko sapņu atstāstīšana sievietei ir tāda pavešanas ābece.

Kā tu uz to reaģē?
Es smejos un saku - cik jauki, ka tu mani redzi sapņos! Bet tas bija tajā posmā, kad es biju laulāta sieviete, kad man bija vīrs, ar kuru mēs bijām vairāk vai mazāk kopā...

Ko tas nozīmē?
Redzi, izrādījās, ka vairāk vai mazāk.

Vai tu runā par visiem pieciem laulības gadiem?
Protams. Laulības laikā es viņu, tāpat kā visus cilvēkus, biju glorificējusi. Es jau viņu uzcēlu uz tā pjedestāla, viņš pats tur neuzrāpās. Tāpēc arī cīnījos ar cilvēkiem, kuri nesaprata to, ka viņš taču ir varens. Bija cilvēki, kuri to uztvēra ar vieglu smīnu. Un tad es domāju - kas tas ir?

Viņš bija pelnījis būt uz tik augsta pjedestāla?
Protams, tagad es teikšu - nē. Bet toreiz tā nedomāju. Un tā ir ar visām manām attiecībām - diemžēl uzceļu šos cilvēkus ļoti augstu, jo savādāk man ir grūti mīlēt. Es tiešām spēju mīlēt tikai īpašus cilvēkus. Mani neinteresē traktoristi ar nočurātu bikšupriekšu un vienkāršie padomju inženieri, proti, man ir uzstādījums, ka es vēlos dzīvē augt, augt un augt. Tāpēc arī kļūst garlaicīgi ar cilvēkiem, kuri neatbilst maniem uzstādītajiem pjedestāliem.
Toreiz es redzēju tikai Džilindžera krāšņās spalvas. Tad, kad mēs viens no otra aizgājām, es to sāku vērot kā tādu interesantu izrādi vai labu kino, bet tās krāšņās spalvas manās acīs sāka izbirt un nobālēt. Un tā jau nav viņa, bet mana problēma. Tad es sāku ievērot, atcerēties un likt puzli pa daļām kopā, tā arī radās teiciens "vairāk vai mazāk".

Vairāk lasi žurnāla "UNA" jūnija numurā!