Precētās pret neprecētajām

TEKSTS: Lauma Lūse

Kādu vakaru satikās četras sievietes - divas precētas "ar stāžu" un divas neprecētas, kuras ilgstoši dzīvojušas vienas. Viņas visas ir aptuveni vienā vecumā. Viņas izaicināja cita citu uz dueli, liekot plusiņus un mīnusiņus savam statusam.

Interesanti, ka abas precētās sievietes šobrīd grib pārtraukt savas laulības. Vai viņas to izdarīs, rādīs laiks. Sievietes, kas nekad nav bijušas precētas, mēģina izdibināt, kas tad precētajām tik ļoti nepatīk viņu kopdzīvē. Vai tiešām mūsdienās kļūt par brīvu sievieti ir tāds vilinājums? Un kas ir tie apstākļi, kas viņas pamudina uz šādu rīcību? Vai abām neprecētajām izdosies pārliecināt, ka mēs pašas vien esam savas laimes kalējas? Un vai tiešām neprecētās redz tikai laulības fasādes pusi jeb kā teica viena no mūsu varonēm: "Jūs redzat tikai vienu izplēstu lappusi no pasakas... Bet dzīve jau nav pasaka."
Šīs sievietes paliek anonīmas, lai spilgtāk un atklātāk spētu izstāstīt, kā jūtas.

Dosjē
Precētā Nr.1 Jana. Vecums - 34 gadi. Kopā ar vīru dzīvo 15 gadus, oficiālā laulībā - četrus gadus. Bērnam - astoņi gadi. Galvenokārt neapmierināta ar sava vīra materiālajām iespējām, jo gluži vienkārši ir spiesta pelnīt un uzturēt ģimeni. Vīrs nevēlas mainīt darbu, lai tādējādi uzlabotu finansiālo situāciju. Jana ir mēģinājusi aiziet no vīra un pat pusotru gadu dzīvojusi atsevišķi. Tomēr viņa pieņēma lēmumu atgriezties ģimenē. Šobrīd to nožēlo.

Precētā Nr.2 Dace. Vecums ¬- 37 gadi. Laulībā dzīvo 18 gadus, bērniem - 16 un 13 gadi. Jau pāris mēnešu dzīvo atsevišķi no vīra, jo nespēja samierināties ar faktu, ka vīrs viņu krāpj. Viņa joprojām ļoti mīl savu vīru. Un vēl nezina, vai glābt ģimeni vai arī cirst kā ar nazi un doties tālāk. Šobrīd viņa mēģina nedomāt.

Neprecētā Nr.1 Ilze. Vecums - 34 gadi. Viņa nekad nav bijusi precējusies un arī bērnu viņai nav. Viņa tic, ka kaut kur ir ideālais vīrietis... Un precēsies tikai tad, kad satiks tādu. Viņa, protams, vēlas bērnus, bet viņa negrasoties būt vientuļā māte. Un, ja nebūšot lemts satikt īsto, tad nebūšot lemts! Jau vairākus mēnešus viņai ir jauns draugs, bet pagaidām esot pāragri runāt par nākotni.

Neprecētā Nr.2 Laila. Vecums - 34 gadi. Viņa ir vientuļā māte. Nekad nav bijusi precējusies, bet viņai ir deviņgadīgs bērns. Deviņus gadus dzīvo viena, mēģinājusi nodibināt ilgtošākas attiecības ar vīriešiem, bet tas nav izdevies. Lauma cer kādudien satikt vīrieti, kurš viņu apprecēs un kurš mīlēs ne tikai viņu, bet arī viņas meitu.

Stabilitāte vai apnikums?
Dace: Kā viens no plusiem laulībā noteikti ir stabilitāte. Sajūta, ka neesi viens, ka ar otru var dalīt gan labo, gan slikto.
Ilze: Es arī balsoju par stabilitāti. Man liekas, ka tas ir visforšākais, jo draugs pieejams 24 stundas diennaktī.
Jana: Un tad vienā brīdī tev vemt no viņa gribas, jo viņš visu laiku ir!
Laila: Brīvdienās, it īpaši vasarās, izjūtu smeldzi, redzot laimīgas ģimenes, kas brauc piknikos un ekskursijās. Man šķiet, ka visiem ir tik jautri! Lai gan man ir bērns, brīžiem liekas, ka esmu tik vientuļa.
I.: Vai arī - tevi uzaicina ciemos draugi, bet visas lailiņas, inetiņas un mārītes ierodas ar saviem vīriem un bērniem... Nu, kā es tā viena braukšu!? Es sapņoju būt viena no tām lailiņām, inetiņām un mārītēm.
J.: Bet es esmu laimīga, ka beidzot varu aizbraukt ciemos viena bez ģimenes, jo varu tik labi atpūtusies!
D.: Mīnuss laulībā ir tas, ka vīrs visu laiku "diriģē". Tu gribi sēdēt un adīt, tad tu arī sēdi un adi. Neviens tevi netraucē... Neviens nebrēc uz bērniem.
J: Vēl mīnuss - tev jāpieņem, ka viņš krāc, ka laikā nenāk mājās, ka apēd visu jēdzīgo, kas ir ledusskapī, savelk mājā visādus jefiņus, kurus viņš sauc par saviem draugiem... Un tad vēl klasiskie netīrie "sieriņi". Manā gadījumā vēl ir viens mīnuss, jo vīrs pelna ļoti maz, tādējādi jāuztur gan viņš, gan bērns...
L.: Bet varbūt jūs neesat apprecējušās ar savu ideālo vīrieti?
J.: Bet kurš tad to ideālo ir saticis?!
D.: Man bija ideāla laulība, bet laika gaitā otrs sāka darīt lietas, ko es nespēju pieņemt, piemēram, viņam bija sānsoļi. Protams, tu nevari visus tos daudzos gadus palikt balts un tīrs kā balta papīra lapa, bet ikviens sānsolis nonivelē attiecības. Finālā ir cieņas trūkums un sāk pazust jūtas.
I.: Tas ir arguments. Es pat nezinu, kas mani vairāk tracinātu - naudas trūkums vai sānsoļi. Šķiet, sānsoļi...
J.: Kāda ir mana vaina, ka vīrs nevar nopelnīt?
L.: Bet kāda ir Daces vaina, ka vīrs viņu krāpj?
I.: Es domāju, ka abas ir ļoti līdzvērtīgas problēmas.

Brīvi vīrieši apkārt nemētājas
L.: Dace, tu jau pāris mēnešu dzīvo viena... Kā jūties?
D.: Ir bēdīgi, nostaļģija... Brīžiem gribas teikt - vīrs, brauc mājās, taisīsim trešo bērnu!
J.: Nevajag... Pusotru gadu dzīvoju šķirti no sava vīra, un sagājām kopā tieši tādēļ, ka pateicu - "davai"... Ar šībrīža domāšanu es nekad nebūtu gājusi atpakaļ. Tagad saņemties aiziet prom ir daudz grūtāk - atkal jāpārvācas, jāmeklē dzīvesvieta...
L.: Manuprāt, ja cilvēki viens otram vairs neinteresē, tad jāšķiras. Ja ir kaut piliens, kas velk vienam pie otra...
J.: Man tas piliens savulaik bija sekss. Kad dzīvoju šķirti no vīra, ļoti gribējās seksu... Es tajā laikā daudz strādāju un nemeklēju nekādas attiecības. Iespēju arī nebija.
L.: Tu nesatiki citu džeku?
J.: Bet saproti - tas cits ir jāatrod... Vīrs ir pārbaudīta vērtība - tu zini, ko no viņa var sagaidīt. Par svešo tu neko nezini... No šodienas viedokļa zinu, ka man vajadzēja aprobežoties tikai ar seksu. Nevis atkal sākt dzīvot kopā.
D.: Es nevaru iedomāties, kā var būt seksuālas attiecības, ja nedomā par nākotni.
J.: Nu, es izdarīju kļūdu un padomāju par nākotni. Te nu tā nākotne ir!
D.: Bet plusiņš brīvām sievietēm ir tas, ka var darīt, ko grib... Var ar vairākiem.
I: Bet kurš tad tā dara? Man nevar būt klikšķis uz vairākiem!
D.: Tikko sāku dzīvot viena, piezvana viens, piezvana otrs, "draugos" kāds atraksta. Es domāju - bļāviens, kur jūs bijāt visu laiku? Tas ir interesanti - pēkšņi par tevi interesējas. Protams, ka man uzreiz nav sekss pa labi un pa kreisi...
J.: Pusotra gada laikā, kad dzīvoju atsevišķi no vīra, es neatradu nevienu! Ar brīvajiem vīriešiem pēc 30 gadu vecuma kaut kas nav kārtībā.
I.: Tas nozīmē, ka tieši tāpat tu domā par mums, neprecētajām.
J.: Nē! Es uzskatu, ka brīvas ir tikai tās foršās sievietes, bet veči ir izķerti. Un viņi ir pie sāniem kaut kādām muļķēm.
L.: Jums! (Visas smejamies.) Man liekas, jūs, precētās, domājat, ka brīvie vīrieši apkārt mētājas, un tad ieraugāt realitāti...
J.: Tur jau tā kļūda, ka sieviete, aizejot prom no vienām attiecībām, cer satikt citu vīrieti... Tad kādēļ tu ej prom no viena džeka, ja meklē otru džeku?
L.: Kāpēc tad tu gāji prom?
J.: Tādēļ, ka likās, ka man vienai ar bērnu būs labāk, un patiesībā arī bija labāk... Es negāju prom tādēļ, lai atrastu sev kādu banāna aizvietotāju. Es gāju prom, lai beidzot būtu neatkarīga - lai nav jāklausās: bez manis tu nekas nebūsi!
D.: Man arī apnika, ka vīrs mani kacina, tracina, ka neesmu traukus nomazgājusi. Ai, visādi sīkumi. Un tad tu domā - divdesmit gadus nebiju pamanījusi tik daudz sliktu īpašību. Vienā brīdī man it kā acis atvērās...
J.: Varbūt pat nejauša replika pieliek punktu. Viena replika, otra... "Besī ārā", nu labi - mīļā miera labad netaisīšu kašķi, bet vienā mirklī - labāk svilinām to būdu nost, un miers! Vienkārši tas izskatās tikai tādēļ, ka notiek vienā dienā. Bet tas briest...
D.: Man arī krājās! Protams, ka man bija bail šķirties... Pirmkārt, jau bērnu dēļ. Otrkārt, tu apsver, vai varēsi garīgi, fiziski, materiāli iztikt. Man ir bail palikt vienai. Šausmīgi bail.
I.: Kā vienai? Tu nekad nebūsi viena, tev ir bērni...
D.: Drīz viņi aizies... Paies daži gadi, un viņiem jau būs astoņpadsmit. Ir tik daudz atmiņu, tik daudz kopā darīts, atceros, kā svētkus svinējām... Bail, ka "atbirs" draugi! Mums draugi ir kopīgi. Vīrs uzzina, ka pie manis viesojušies draugi un nosaka - ā, viņi bija pie tevis. Un zinu, ka man tieši tāpat būs "škrobe", kad viņi ies ar manu vīru tusēt. Greizsirdība.
L.: Vai tu ceri satikt citu vīrieti?
D.: Man ir bail! Šķiet, ka visu laiku salīdzināšu ar vīru. Man ir divi bērni.
L.: Tas jau ir trakākais! Piemēram, mans bērns ir redzējis tikai vienu vīrieti. Pārējos esmu veiksmīgi slēpusi. Un vēl tagad - jau divi gadi pagājuši - mans bērns atceras to vīrieti un saka, ka es viņu mīlot. Mēģini iestāstīt, ka mīlestība pārgājusi! Negribu, lai bērns redz, kā es mainu vīriešus.
D.: Vai jaunais vecis tagad vazāsies pa manu māju apakšbiksēs, no rīta kafiju taisīs? Es to nespēju iztēloties. Labi, nevazāsies pa manu māju. Vai man būs jāpārceļas pie viņa? Bet es nevaru iztēloties, ka pametīšu savu māju. Man materiālā puse ir tik nenormāli svarīga, ka pat neredzu risinājumu. Brīžiem liekas - vienīgais risinājums ir - vīrs, nāc atpakaļ!
I.: Tāpēc, ka ar vīru esi ilgi dzīvojusi kopā.
J.: Tādēļ, ka tu momentā skenēsi otru.
L.: Man liekas, ka tas nav tikai precētajām. Mēs arī izvērtējam otra mīnusus, plusus...
I.: Vai ne? Mums, neprecētajām, ir tieši tāpat.
D.: Vispār man randiņi ir sveša pasaule. Iešana uz randiņiem man liekas trula un tukša laika nosišana, jo, lai satiktos ar otru, tev jāsēž un jārunā. Man liekas, ka forši ir ģimenē - skaties televizoru, parunā, brauc uz darbu vai ciemos, parunā.
I.: Ir tieši tā, kā tu saki - mēs ar draugu nedzīvojam kopā, bet tiekamies. Aizejam vakariņās, ir forši. Kino - forši. Bet tev visu laiku jādomā - ko darīt, kur iet... Ar draugu aizejam uz Kara muzeju, aizbraucam uz Jūrmalu. Uz basketbola spēli. Visu laiku jādomā, ko darīt.
J.: Bet, ja tev jādomā, varbūt tas nav īstais cilvēks. Ideālā variantā vari pat nerunāt un ir ļoti labi. Man, piemēram, šobrīd mājās ir psiholoģisks saspringums. Mēs ar vīru nerunājam, jo nav, par ko runāt, un arī klusums rada absolūtu diskomfortu.
L.: Vai sanāk, ka labas sievas un vīra attiecības ir tad, ja viens otru redz tikai šad un tad?
J.: Es nezinu, kā ir ideālās attiecībās. Varu teikt tikai tā, kā ir.
D.: Es īsu brīdi - nepilnu mēnesi - arī dzīvoju atsevišķi no vīra. Ārprāts, cik superīgi bija. Viņam bija laiks man - kopā ar bērniem gājām. Es viņu redzēju vairāk nekā tad, kad viņš dzīvoja mājās.

Nauda un materiālā situācija
L.: Man brīžiem ir smagi vienai pašai tikt galā ar finansēm. Manuprāt, vīrs ir tas, kurš noņem daļu rūpju, jo arī viņš pelna.
J.: Kā, lūdzu?
D.: Jā, piekrītu... Ir labi, ja rēķinus samaksā.
J.: Ko? Ja sieviete ir viena pati, tad samaksā pati savus rēķinus un tev ne par vienu nav jāmaksā... Par gāzi mums, piemēram, ir parāds kopš oktobra, izliekos par "beigtu zivi", jo tas nav mans pienākums. Maksāju par internetu, televīziju, telefonu, apsardzi. Turklāt es pērku ēdienu... Bet viņš nevar par gāzi samaksāt!
D.: Viņš strādā?
J.: Jā. Viņš pelna ļoti maz. Algas dienā viņš man iedod 20 latus un saka: tas tev "paikai" uz mēnesi.
D.: Man savukārt visus rēķinus līdz šim maksāja vīrs. Es maksāju par ēšanu, bērniem, drēbēm, sīkiem rēķiniem... Tagad, kopš dzīvojam atsevišķi, maksāju par visu, izņemot mājas kredītu. Protams, ka jūtu atšķirību. Šobrīd dzīvoju "no rokas mutē". Brīžiem ir izmisums... Bet šobrīd negribu, lai viņš man palīdz, jo iestājies spīts. Es pat gribētu no viņa pleciem kredītu noņemt. Gribas būt neatkarīgai.
I.: Es maksāju visus savus rēķinus jau nezin cik gadus!
J.: Jūs esat stipri labākā situācijā. Es maksāju savus kredītus, līzingus, bērna mūzikas skolu, privātstundas. Plus man jāuztur vecis. Galvenā problēma ir tā, ka mans vīrs ir parazīts. Ja vīrietis nespēj nopelnīt, nespēj palīdzēt, cieņa zūd. Šobrīd viņš ir šoferis, dažkārt - bērna pieskatītājs. Es viņu izmantoju, kā vien spēju. Izklausās drausmīgi.
I.: Es nekad neesmu domājusi tādās kategorijās - ja manā dzīvē ienāks vīrietis, man būs vairāk naudas.
L.: Jana, tu gribētu, lai tavs vīrietis pelnītu vairāk?
J.: Protams, gribu mazliet atpūsties. Bet sākumā, kad sagāju kopā ar vīru, viņš centās, izklājās pēc pilnas programmas... Iemidzināja manu modrību, un tagad ir sliktāk, nekā bija pirms tam, kad es aizgāju no viņa. Tagad viņš nopelna 165 latus uz rokas.
D.: Jēziņ!
J.: Bet kā cilvēks viņš ir labs
D.: Man būtu "pie kājas", cik viņš ir labs...
I.: Tas tiešām ir par traku. Es tādu vīrieti izmestu ārā no mājas.
J.: Tajā pašā laikā viņš pārmet, ka man svarīga materiālā puse. Kad bijām jauni, spriedām - baigi gribas ēst, ko darām? Ejam labāk gulēt, jo nav nekas, ko ēst. Tagad ir bērns, kuram ēst gribas regulāri. Nevar bērnam piektdienas vakarā pateikt - zini, tētim trešdien būs nauda... Pacieties! Uzskatu, ka man ir drausmīgi grūti, jo, no vienas puses, viņš ir labs cilvēks, cenšas, bet, no otras puses, man no viņa cenšanās ne silts, ne auksts. Beigās, izrādās, es esmu tā maita... Materiāliste. Es gribu būt viena pati! Es gribu viena pati ar savu bērnu aizbraukt ceļojumā.
I.: Pag, tu negribi ar vīru braukt kopā vai negribi par viņu maksāt?
J.: Es varbūt aizbrauktu kopā ar viņu, ja viņš par sevi varētu samaksāt. Bet es vairs nemaksāšu!
D.: Bet ja tev no gaisa nokristu tūkstoš latu?
J.: Tad es paņemtu tūkstoš latu un kopā ar bērnu ceļotu uz pilnu klapi!
D.: Jana, vai tu viņu vispār mīli?
J.: Ko saprot ar vārdu "mīl"? Es esmu pieradusi pie viņa. Viņš man raksta īsziņas: "Es tevi ļoti mīlu." Es rakstu viņam pretī: "Es tevi arī", bet saprotu, ka liekuļoju. Jo tā gluži nav!
I.: Man liekas, ja tavs vīrs normāli pelnītu, jums būtu ļoti laimīga ģimene.
J.: Tieši tā! Bet viņš sevi nekā nemotivē. Viņš ir apmierināts ar līdzšinējo situāciju, darbu, algu. Man ir trīs augstākās izglītības, viņam - pamatskolas izglītība. Es gribu visu laiku attīstīties, viņam neko nevajag. Vai nu sēdi un mīli savu darbu par nepilniem 200 latiem mēnesī vai arī kaut ko dari ģimenes labā!
D.: Nepiekrītu, ka problēma ir tikai naudā... Es tev teicu - ņem tūkstoti un brauc ar vīru. Tu saki - nē, braukšu ar bērnu!
I.: Viņa ir apvainojusies uz vīru...
D.: Jaunībā man arī bija līdzīgi - nebija naudas, vīrs mācījās. Vēl šobaltdien atceros, ka man bija sajūta, ka viņš dzīvo uz mana un manas mammas rēķina. Nenoliedzami - tad sākas konflikti.
I.: Man būtu vienalga, cik pelna mans vīrietis. Bet lai man nekas nav jāmaksā par viņu.
J.: Ja materiālais jautājums nebūtu tik akūts un sāpīgs un ja pelnīšana būtu tikai izklaidei, tad es neliktu akcentu uz materiālo. Ja ir bērns, tad 100% materiālajam ir nozīme...
D.: Es domāju, ka materiālajam ir 50% nozīme!
J.: Ja viens dod 50% un otrs dod 50%.
I.: Vīrietim ir jāpelna tikpat, cik es, un vairāk.
J.: Jūs mani tā uzvilkāt, ka es aiziešu mājās un beidzot taču pasūtīšu savu vīru!

Sekss un krāpšana
D.: Pluss laulībā ir tas, ka ir sekss ar vienu partneri, jo tad vari attīstīt savu seksuālo dzīvi ar vienu cilvēku... Ar nākamo būs jāizkopj seksuālās attiecības no jauna.
J.: Pat tad, ja izmēģināsi, nav garantijas, ka būs baigi labi... Nedod dievs, nodarīsi pāri vēl savai veselībai. Turklāt cits vīrietis vēl būtu jāatrod...
L.: Man liekas, ka laulībā ir tik forši - kad gribi seksu, tad to dabū! Gribi pieglausties mīļotajam, pieglaudies...
J.: Ir jābaidās nepareizi pieliekties, jo tad momentā tev kāds "pielips". Tu negribi, bet viņš apvainojas. Un tad tu jūties vainīga par to, ka esi apvainojusi savu vīru.
D.: Es arī to esmu izbaudījusi.
I.: Sakiet, cik bieži laulībā ir sekss?
J.: Tas atkarīgs no viļņa. Var būt pat katru dienu, katru otro dienu.
I.: Bet kā ir jums?
J.: Jo retāk, jo labāk!
D.: Beigās man arī bija tā stadija - jo retāk, jo labāk.
J.: Manam vīram gribas visu laiku - nepārtraukti... Man jādomā, kā izvairīties no seksa - pieklājīgi atšūt vai pēkšņi aizmigt. Beigās jau tikai mīļā miera labad. Un pēc tam pati sev liecies pretīga.
D.: Kad viss ir kārtībā, tad ir pat katru dienu.
I.: Tad jau nav tā - jo ilgāk dzīvo laulībā, jo sekss paliek retāks?
D.: Ja viss ir kārtībā, tad nē. Kad ir problēmas, tad paliek retāks.
L.: Bet kāpēc vīrieši meklē sānsoļus?
J.: To tu prasi večiem!
D.: Domāju, ka rutīna vispirms rodas galvā, tad attiecībās un tikai pēc tam seksā.
L.: Bet tad kāpēc jūs, meitenes, brīnāties, ka vīrietis sāk meklēt mīļāko?
D.: Man liekas, ka viņi visi ir "babņiki". Ja sēdēšu kā salmu atraitne un gaidīšu, tas otrs noteikti mani krāps. Ja viņš gaidīs, es krāpšu. Man par to ir pārliecība.
I.: Nav tā! Es ticu, ka visi nekrāpj.
D.: Es arī kādreiz - tad, kad apprecējos - tam ticēju. Es tik daudzus gadus ticēju, ka mums ir normālas attiecības... Uzskatu, ka pilnīgi visiem vīriešiem ir sānsoļi. Visi krāpj, tikai viens to dara labāk, cits sliktāk.
J.: Es savējo vienkārši vēl neesmu pieķērusi pie rokas... Tiklīdz pieķeršu, lai lasās!
I.: Līdz šim domāju, ka Dacei ir ideāla laulība. Man likās, ka es arī gribētu tādas attiecības.
D.: Es joprojām domāju, ka mums bija ideāla laulība, bet bija mīnusi - sānsoļi.
L.: Bet, ja tu varēji pieciest sānsoļus tik daudzus gadus, kāpēc pēkšņi vairs nepiedod vīram?
D.: Tāpēc, ka katru reizi vīrs teica - nākamās reizes vairs nebūs. Trakākais ir tas, ka beigās vairs netici pat citiem cilvēkiem. Uz visiem skaties kā uz "babņikiem".
J.: Jāsaprot, ka gadu desmitiem nevar būt vienmērīgi labas attiecības.
L.: Esmu ideāliste, domāju, ka tas ir iespējams! Lielākoties vīrieši, protams, ir poligāmi, bet noteikti ir arī monogāmi vīrieši. Varbūt tāpēc, ka neesmu tādu satikusi, neesmu vēl apprecējusies!?

Diksusiju pilnībā lasi UNAs maija numurā!