Rīts ar Busuli bez rīta kafijas

Lauma Lūse

Supertēvs
"Man vientulība nepalīdz apkopot domas. Man patīk pasēdēt stundu vai divas, pēcpusdienu - skatīties televizoru, tad ir forši. Manuprāt, vienam pašam nevajag iet uz kafejnīcu, tad gan ir stulbi. Vienatnē var uznāk skumjas. Bērni man rada baigo prieku, stāsta kaut ko savā valodā... Atnāk pie tevis viens profesors un atklāj savu filozofiju. Es pazīstu cilvēkus, kas "gruzās" katru dienu, bet man nav par ko "gruzīties". Dzīve taču ir skaista, vai ne? Man īsti tādu draugu arī nav, ar kuriem satikties un kam izkratīt sirdi. Nu, ko es kratīšu sirdi? Nav jau par ko! Protams, šad un tad man kaut kas sasāpas. Ar mūziķiem mums ir citādas attiecības. Mani dažkārt kaitina lielās lietas, bet sadzīviskā līmenī mani vispār nekas nesatrauc. Ļoti reti, kad kaut kas uzkrīt uz nerva. Jo tu zini, ka tev cilvēks jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Kad tu to saproti, tad nekrīt uz nerviem. Es to izprotu. Protams, mēs ģimenē arī strīdamies. Visi strīdas, arī es. Neesmu nekāds izņēmums. Lai gan daudzi domā, ka es kakāju zeltu un kad runāju, man no mutes krīt rozes. Tā nav." Intaram ir sieva Inga, ar kuru iepazinies pirms divpadsmit gadiem, dzīvojuši kaimiņos, bet kādā ballītē viņš esot saderējis, ka atnāks ar vienu, bet aizies ar citu. Ar Ingu. "Nezinu, vai tā parasti notiek, bet mums tā bija. Interesantākais jau bija tas, ka es ar savu sievu saderēju, ne jau ar kādu draugu. Es biju atnācis ar citu meiteni, saderēju, ka dejošu ar Ingu, nevis ar meiteni, ar kuru atnācu. Un tā arī notika." Tas bija 1996. gadā. Nu jau viņiem divi bērni - Lenijs un Emīlija, abi iet bērnudārzā. "Kad piedzima dēls, man bija 23 gadi. Varu teikt, ka esmu supertēvs, ģeniāls tēvs. Visās jomās - gan audzināšanā, gan izklaidē, gan sarunās. Es varētu būt bērnu psihologs. Tā arī uzraksti! Ja gribat konsultācijas, lūdzu, zvaniet man." Daudzi vīrieši arī mūsdienās uzskata, ka sievietei jāaudzina bērni. "Tie ir principiālie čaļi, kas ir "aizsēdējušies". Es teiktu, ka tā ir Hitlera metode - bērni, baznīca, virtuve. Atnāks vīrs mājās, atnesīs naudu, nopirdīsies... Uzskatu, ka vīrietim ir jāpiedalās ģimenes dzīvē. Man gribas iesaistīties. Ja esi drausmīgi noguris, tad jau ģimene tevi saprot. Uzskatu, ka sēdēt visu dienu mājās pie bērniem ir vēl grūtāks darbs, nekā sliedes likt. Lai ko vīrietis darītu, viņam nav tiesību aizrādīt, ka pusdienas nav gatavas. Esmu pilnīgi noteikti pret šo uzstādījumu. Es neizrīkoju sievu - panāc šurp, novelc čības un vakarā uzlec vēl man virsū. Varbūt kādam liekas, ka man ir geju profesija, un teiks, ko tu, vecīt, tur runā? Bet vai tiešām es nevaru maizīti sev uzsmērēt, tēju vai kafiju uztaisīt? Sagriez tomātu, nomizo gurķi... Iznes atkritumus. Vai arī noliec pie durvīm un no rīta iznes. Nav vairs vergturu laiki - katram mums savs darbs." Kādā intervijā Intara sieva esot teikusi, ka ir pieradusi pie tā, ka Busulis mājās skaļi dzied, ejot vannā vai dušā. Kādā citā intervijā viņš pats apgalvo, ka mājās nedzied. Nu kā tad īsti ir? "Es mājās mācos dziedāt, bet tāpat vien gan nedziedu. Bērniem šad un tad padziedu," paskaidro Intars.
Ieminos, ka bieži vien vīrieši meklē laimi ārpus ģimenes un mūsdienās tas ir tik bieži sastopams. Intars saka līdzībās: "Kad ņemam mazu kaķīti, nedomājam par to, ka viņš izaugs liels un metīs spalvu. Sākumā ņem to kaķīti tādēļ, ka mīļš, mazs un smuks. Beigās šis sāk arī skrāpēt, ne tikai ar kamoliņu spēlējas." Nesen dzirdēju kādu sakām, ka visa Latvija ir kā liela gulta, visi maina partnerus. Izstāstu savus prātojumus Intaram. "Tajā sabiedrībā, kur es apgrozos, neesmu neko tādu novērojis. Taču tā notiek ne tikai vip.lv slejās, bet arī tauta.lv. Tam, kurš to ir teicis, ir pilnīga taisnība, arī Vācija vai Amerika ir kā liela gulta." Kā Intars tiek galā ar vilinājumiem, izskatās tāds pareizs džeks. "Es esmu nenormāli pareizs. Patiesībā man neviena nekaras kaklā. Es neesmu skaists. Neesmu pietiekami bagāts," jau atkal Intara sejā pavīd smaids. "Īstenībā es tā baigi neesmu izmantojis šo opciju un tādu baigo vilinājumu man nav bijis. Bet viss kaut kas dzīvē ir gadījies. Nekāds labiņais jau es ar' neesmu. No manis nevar mācīties, bet kā tēvs es esmu labs - supertēvs! Kolosāls!"

Visu rakstu lasi UNAs marta numurā!