reliģiskā piederība un diskriminācija
vai reliģiskā piederība mūsdienās ir tik noteicošs faktors, lai ar mani runātu/nerunātu tikai tā iemesla dēļ, ka nepiederu pie vajadzīgās reliģijas?
esmu saskarusies ar to, ka - tā kā neesmu kristiete, tad esmu slikts cilvēks!
un ne vienu reizi vien. vai tikai es tādus cilvēkus sastopu, vai citi arī? dažreiz man liekas, ka es pilnīgi pievelku tādus reliģijas(kristietības) fanātiķus, kas vispirms ar mani kontaktējas, un tad, kad uzzina, ka nepiederu nevienam kristiešu novirzienam, ka man ir citādi uzskati par pasaules kārtību, tad uzreiz novēršas. nu ne uzreiz.. vispirms jau mēģina man smadzenes paskalot. bet es ar neesmu uz mutes kritusi, un varu savu viedokli aizstāvēt. bet tādas diskusijas ir ĻOTI neauglīgas.
par politiku un reliģiju runāt nevajag, jo kompromiss nav iespējams.
bet manā pasaules uzskatā ir tā - ka labs cilvēks var arī neticēt kristiešu dieva eksistencei.
Man arī ir nācies konstatēt,
Man arī ir nācies konstatēt, ka tieši reliģiozie kliedzēji ir visšaurāk domājošie un jūtošie cilvēki. Viņiem ir tikai balts vai melns. balts - ja kristietis - melns - ja neticīgais. Arī ar cilvēkmīlestību tur ir, kā ir.... Jo ir taču tikai viņu taisnība un patiesība. Piekrītu reiz dzirdētam teicienam, ka reliģija ir dažādu grupējumu plēšanās par to, kuram ir vislabākais iedomu tēls....
Es arī ticu, bet savu ticību pat nespēju formulēt. tas ir kaut kas ļoti personisks, ļoti saistīts ar Dabas varenumu, un noteikti nav saistīts ar Kristu. Neapšaubu, ka šāds cilvēks ir dzīvojis, bet pasaule - daba - taču bija jau miljoniem gadu pirms viņa. Tad kāpēc man būtu jāpielūdz viens no mums????????? Tikpat labi varētu būt elvisisms, diānisms, džeksonisms utt
Esmu ticīgais, bet es
Esmu ticīgais, bet es uzskatu, ka daudzu problēmu pamatā ir zināšanu trūkums, bet no otras puses ir tādi cilvēki, kam
ticība ir dāvana, ko citiem neizprast. Cik būtu forši, ja mēs varētu kā Jēzus - iedzert kopā ar neticīgajiem, raudāt kopā ar
noskumušajiem, lūgties kopā ar ticīgajiem, BET - nepazaudēt savus principus, pārliecību, ticību, ja saprotat manu domu!
Man tā šķiet šo mēs cilvēki esam pazaudējuši...
bet kāpēc jāafišē - esmu
bet kāpēc jāafišē - esmu kristietis bla, bla , blas? Tā tācu ir katra personiskā lieta? vai varbūt tiek gaidīt reverans, un ja tāds neseko, tad ir slikti?
es tieši tāpēc, ka esmu
es tieši tāpēc, ka esmu kristiete, esmu jutusi sava veida diskrimināciju - nu piem. kā te minēts, uzreiz secina, ka aprobežots, fanātiķis utt. Un bezmaz ja'taisnojas nu ko tad es tai svētdienā baznīcā meklēju:)
Ieskečo pret diskrimināciju -
Ieskečo pret diskrimināciju - http://ieskecho.teresite.lv/lv/sakums
Nu, tie karojošie "kristieši"
Nu, tie karojošie "kristieši" pārsvarā ir aprobežoti cilvēciņi, kas truli LEPOJAS ar savu piederību, izspēlējot to kā nezin kādu trumpi, tā lietā lai APLIECINĀTU savu ticību, piepildot to ar reālu rīcību. Īsti sirdsgudru cilvēku vidū neesmu redzējusi karojošus subjektus. Kas tiecas izcelt savu reliģiju, noniecinot citus. Tā ir plānā galdiņa urbēju joma. Kas nedara godu nevienai no mācībām, lai kurai viņi sevi pieskaitītu.
Tāpēc nebēdā, Ilze :)
Nedomāju, ka aizspriedumus
Nedomāju, ka aizspriedumus nosaka konfesijas vai sektas piederība. Arī neticīgs cilvēks var būt ļoti aizspriedumains pret citādi domājošiem. Diemžēl lielai daļai sabiedrības jēdziens 'emancipācija' ir svešs.
Protams, ja ir runa par ideoloģiju kā tādu, ticību, ģimeniskām vērtībām, sieviešu tiesībām utt, tad katrs iekarsīs par savu taisnību
un ne visi pieļaus, ka var domāt arī savādāk.
Katrā ziņā - šķirot labs/slikts cilvēks pēc piederības konfesijai lielākai daļai sabiedrības nešķitīs īpaši gudri.
bet ko lai dara ar to mazāko
bet ko lai dara ar to mazāko daļu sabiedrības, kas šķiro? no vienas puses liekas stulbi pārtraukt attiecības tikai tāpēc, ka viņš ir fanātisks savas ticības fans, bet no otras puses - kāpēc jāuztur attiecības ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem negribi kontaktēties, un ar kuriem runājot, vienmēr sarunas novirzās uz ticības jautājumiem, tātad reāli prasās uz kašķi?
laikam vienkārši jāiemācās būt par maitu, un pateikt - lasies! (nav viegli, bet dažreiz izdevīgi.)