Una septembrī

Una ir izlasīta jau kādu laiku atpakaļ, bet viena lieta gan ir aizķērusies prātā.. no Intervijas ar Kauperu.
Sākumā vispār domāju, ka nelasīšu to, jo man Prāta Vētra nepatīk, vai drīzāk - nepatīk tās dziesmas, par cilvēkiem jau neko nezinu.
Bet, kad viss bija izlasīts, tomēr iesāku arī interviju ar Kauperu un man palika mute vaļā. neko tādu negaidīju...
viena doma aizķērās jo īpaši - par bērniem! - tā jau ir, ja viņus speciāli plāno, tad vienmēr atradīsies kādi svarīgāki darbi - māja jāuzceļ, mašīna jānopērk, karjera jātaisa.. utt. un bērns tiek atlikts uz nākotni, kad viss būs. bet vai tā tiešām būs, ka būs viss? vienmēr gribēsies vēl un vēl..
Bērni nav jāplāno. ja jūti, ka esi gatavs, vienkārši ļaujies un viss būs! tas ir vispareizākais ceļš!
cik nav pāru,kas ar tādu plānošanu jau sasnieguši 35-40 gadus un tagad nožēlo, ka jaunībā neradīja bērnus. tagad, pēc gadiem saprot, ka ne jau materiālajā pasaulē ir vērtība...
jā, mums neklājas brīžiem viegli, un ir mazi bērni, kas jāpabaro jāapģērbj. bet es priecājos, ka man viņi ir tagad! viņi atnāca tieši laikā! un ir skaisti, jo mūsu dzīvē ir tik daudz prieka!

Bet vispār jau Unu šoreiz nopirku vāka dēļ! Cik skaista ir Santa Didžus! un tās bildes! ak, kā es arī gribētu tādus foto, bērniņu gaidot.. :) varbūt nākamreiz...