Citāds skatījums. Roberts Klimovičs: "Vīrietim sieviete ir jādievina vai jāpamet."

Šķita - sievietēs ir dzīves jēga

“Man vajadzēja vairākas dzīves un 40 gadu laika, iepazīt ne mazums sieviešu, daudz prieka un vēl vairāk sāpju, lai nonāktu līdz atziņām, kuras paužu savā rakstā, uzrunājot UNAS lasītājas,” saka producents, režisors, vairāku TV, radioraidījumu un publikāciju autors Roberts Klimovičs. “Un esmu priecīgs un pateicīgs, ka, visu to ieguvis, šodien esmu dzīvs.”

Pirms šī raksta tapšanas domāju, vai riskēt ar vispārēju naida reakciju, kuru tas izraisīs, un iespēju palikt uz mūžu vecpuišos? Izvēlējos to, ko parasti, – riskēt. Pieļauju, ka protests, kuru sievietes sajutīs, lasot šo rakstu, būs labākais pierādījums, ka rakstītais ir tuvāk patiesībai, nekā viņām to gribētos, jo, ja gribas un nevar saprast, kas ir labs un kas slikts, atcerieties, ka sliktais vienmēr ir vieglāk baudāms, satraucošāks un patīkamāks.

Mans draugs Valts Dalbiņš saka, ka pasaulē izdots tūkstošiem grāmatu par attiecībām (nav runa par Bībeli, Korānu, Bhagavadgītu), bet tās nedarbojas, jo problēma nav tajā, ka jāmaina rīcība, bet gan domāšana.
Lai arī kādam var likties, nebūt nav paradoksāli, ka starp izglītotām (nav runa par inteliģenci) un karjeras virsotnes sasniegušām sievietēm ir visvairāk vientuļnieču vai arī viņu attiecības ir disharmoniskas ar vājiem un zemiem pusvīriešiem. Toties ir paradoksāli, ka mūsdienu izglītība ir vairāk kaitīga, jo patiesībā tā ievirza cilvēkus zināmos šablonos, nevis iemāca patstāvīgi domāt, jeb, kā saka, zombē un attālina no garīguma, virzot materiālajā pasaulē, kur paliek maz vietas dvēseles mieram, mīlestībai un harmonijai. Tieši tāpēc pasaules viedo izglītības iestāžu saraksts ir rets, un cilvēki, kuri nesludina šablonus, tiek izspiesti no augstskolām, kā, piemēram, Osho, Finkelštains u. c. “Es zinu, ka neko nezinu, bet citi nezina pat to!” teica Sokrats. Tas arī ir izziņas moto ceļš.
Šabloni un sistēma ir radījusi daudzus mītus, kuros dzīvojam, un tajos slēpjas mūsu nelaimju cēloņi. Viens no visgraujošākajiem: sieviete darbā var būt lietišķa, stingra (būtībā vīrietis), bet mājās citāda – mīļa, maiga, sievišķīga (sieviete). Attiecībās pilnvērtīgi tas NAV iespējams!
Vēdas māca, ka dzīvē ir divas daļas: sievišķā – attiecību un vīrišķā – sabiedrības. Vīrietis atnāk mājās atpūsties attiecībās, bet sieviete tajās strādā. Savukārt vīrietis ved sievieti sabiedrībā atpūsties.
Tā kā sabiedrība ir vīrišķā daļa, kopējā izglītības sistēma kopš bērnības no meitenēm audzina vīriešus. Senāk (dažās valstīs arī mūsdienās), kad dalīja meiteņu un zēnu skolas, tas tika darīts nevis diskriminējot sievieti, bet cienot un pasargājot viņu no kļūšanas par vīrieti.
Arī mūsdienu zinātnieku pētījumi liecina, ka mācību efektivitāte pieaug 3–4 (!) reizes, ja meitenes un zēni mācās atsevišķi pie sava dzimuma pasniedzējiem un no sava dzimuma autoru sagatavotām programmām. Taču modernā Rietumu izglītības sistēma no visiem cilvēkiem audzina vīriešus, un plašā feminisma kustība faktiski ir sieviešu cīņa par tiesībām nebūt sievietēm.

Vairāk lasi žurnāla UNA janvāra numurā!