Inga.jpg
Atsperties & tikt uz augšu

Viņa ir izgājusi vairākus elles lokus gan agrā jaunībā, kad īsā laikā zaudēja tēvu, bet ieguva dēlu, kuru audzināja kopā ar mammu, gan pavisam nesen, kad drīz pēc apprecēšanās ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru, sastopoties ar sabiedrības spiedienu, izdzīvoja depresiju. Rakstniece, grāmatas „Sestā sieva” autore INGA GRENCBERGA saka – jāļauj sev nolaisties līdz pašai lejai, lai var atsperties un tikt uz augšu. Un tieši to viņa arī ir izdarījusi.

Tava grāmata ir daļēji autobiogrāfiska, tāpēc, lasot to, ik pa laikam pieķēru sevi domājam, vai tas, ko lasu, ir noticis ar tevi. Cik daudz grāmatā ir no tavas dzīves?

Simtprocentīgi no manas dzīves ir sajūtu daļa, nevis notikumi, personāži vai konkrētas vietas. Arī daudzi notikumi ir patiesi, piemēram, valstīs, par kurām Alise (grāmatas galvenā varone – aut.) runā, esmu bijusi. Bet ir nodaļas, kurās viens teikums ir patiesība, bet pārējais izdomāts. Vai arī kāds fakts no manas dzīves ir ielikts pilnīgi citā notikumā un kontekstā. Piemēram, grāmatā ir stāsts par to, kā Alise kļuva par svētdienas skolas skolotāju. No uzrakstītā patiesība ir tikai tā, ka agrā jaunībā esmu bijusi svētdienas skolas skolotāja, bet neviens no notikumiem, kuros šis fakts izmantots, nav patiess. Pie manis ir nonākusi informācija, ka daži cilvēki no manas draudzes esot sašutuši par šo aprakstu. Es uz to atbildu – mēs taču visi zinām, ka nekad nekas tāds nav noticis. Tā ir literatūra. Grāmata.

Ko tava mamma un dēls saka par tavu grāmatu?

Neesmu tā īsti dēlam prasījusi, jo man ir mazliet bail. Es pat nezinu, vai viņš manu grāmatu ir izlasījis. Viņš nav liels lasītājs.

 

Kāpēc tev ir bail?

Nu, laikam bail, ka viņš varētu pateikt – mammai nevajadzētu tādas lietas rakstīt. Varbūt esmu atklājusi pārāk daudz. Bērniem parasti ir priekšstats par to, kādiem vajadzētu būt vecākiem, un, iespējams, man pašai šķiet, ka neatbilstu priekšstatiem par to, kādai vajadzētu būt tipiskai mammai. Bet es zinu, ka pienāks brīdis, kad manas bailes pazudīs.

Interviju lasiet jaunajā numurā!

 
Tripans.jpg
Dzīvē nav jāmokās

Vēl tagad internetā var atrast video, kur viņš ar slidām traucas lejā pa Siguldas kamaniņu trasi un metas cīņā ar pārējiem „Red Bull Crashed Ice” ledus trasē. Pats smejas, ka slidas viņam vienmēr bijušas kā čības. Bet tagad viņš spēlē golfu. Raidījuma „Rezervēts” vadītājs, daudzu Latvijas Televīzijas dokumentālo filmu, kā arī raidījumu „Zemes stāsti” un „Meža stāsti” veidotājs, režisors un žurnālists ARMANDS TRIPĀNS sarunā par zaudētiem sapņiem, uzdrīkstēšanos doties pret straumi un savu meitiņu.

Kāpēc tu pirms pusotra gada aizgāji no darba Latvijas Televīzijā? 

Zini, kā... (Klusums.) Esmu ārkārtīgi paškritisks pret savu darbu vispirms un attiecīgi – arī pret jebkuru citu profesionālu darbu Latvijas Televīzijā. Biju uzstādījis augstu latiņu un savā ziņā dedzināju sevi, un manas prasības bija nekoleģiālas pret citiem sporta redakcijā. Nu, kāpēc tu nepaliec līdz nakts melnumam darbā? Kāpēc uztaisi sūdu, un kāpēc mēs sēžam sapulcē un nepasakām, ka tas ir sūds? Bet ir viens Tripāns, kurš to pasaka. Jā, iespējams, ir apnikums, laika trūkums, zems atalgojums... Bet man krājās kauns par kopējo darbu. Sistēmu nevar mainīt viens, ir jābūt komandai, vēlmei degt par ideju, darbu. Tā tas arī beidzās. Kā es savulaik pie Andra (LTV Sporta redakcijas vadītāja Andra Ušacka – aut.) nokļuvu... Piezvanīju no zaļās telefona būdiņas un teicu, ka esmu beidzis spēlēt hokeju, neko nemāku, bet vēlos palikt sportā un nekad nepievilšu. Tas jau ir hrestomātisks stāsts. Andris televīzijā nekad jaunajiem censoņiem neizrakstīja caurlaides, un tas bija pirmais uzdevums – tikt augšā! Nezinu, ko es sastāstīju apsargam, bet, kā pēc tam izrādījās, uzdevumu izpildīju. Sāku no nulles, ar papīru nēsāšanu un izgāju cauri visiem posmiem, līdz kļuvu par raidījumu vadītāju un veidotāju. Andris deva iespēju kļūdīties, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai augtu. Iedeva montāžas datoru un teica: „Brauc uz olimpiādi Vankūverā. Iemācīsies montēt darot.” Esmu viņam pateicīgs par daudz ko, bet īpaši par dzīves padomiem, kas ir kā pieminekļi manā dzīvē. Man bija divdesmit trīs gadi, kad pēc trim televīzijā nostrādātiem gadiem aizgāju pie viņa nokārtu galvu, pilns emocijām un teicu, ka vēl kaut ko gribu darīt. Neteicu, ka īstenībā nav naudas, nedēļu līdz algai ledusskapis ir tukšs un braucu pie mammas pēc burciņām. Viņš man toreiz iedeva pirmo „pieminekli” – Armand, negaidi naudu, gaidi darbu! Tajā brīdī es domāju – ko tu stāsti!? Bet ar laiku lavīna sāka velties – darīju vairāk, centos izkopt sevi un vienā brīdī attapos, ka esmu apaudzis ar projektiem, kuri turklāt ir radušies no vēlmes pierādīt sevi.

Interviju lasiet jaunajā numurā!

 
Sirds gudrības

Gada nogalē aprit trīs mēneši, kopš LĪVA JAUNOZOLA, uzņēmuma „Andele Mandele” vadītāja, pārcieta sirds operāciju. Notikušo viņa uztver kā Dieva zīmi, lai beidzot pieņemtu sevi, un pati uzsver – ir iekšēja sajūta, ka janvārī sāksies jauna dzīve.

 

No astrologa līdz kardiologam

Katra gada sākuma Līvas „starta komplektā” ietilpst došanās pie vēdiskā astrologa, lai uzklausītu ieteikumus, kam pievērst uzmanību, ko darīt vai nedarīt noteiktos datumos, kādus jautājumus izvirzīt par aktuāliem. Astrologs cita starpā ieteica pārbaudīt veselību, to Līva piefiksēja, bet nolika attālākā plauktiņā. Vienlaikus viņa pamanīja, ka sākusi „klibot” atmiņa. „Ļoti labi atceros cenas veikalos pirms divdesmit gadiem, savukārt, runājot par ikdienišķām lietām, nespēju pabeigt teikumu. Varētu, protams, uzskatīt, ka kļūstu vecāka vai par maz ēdu biezpienu,” pasmaida Līva. Taču viņa nolēma to pastāstīt savai homeopātei, pie kuras reizi gadā dodas kopā ar bērniem, lai noskaidrotu dažādus jautājumus. Daktere, uzklausījusi Līvas pārdomas, ieteica aiziet pie kardiologa, jo viens no iemesliem atmiņas traucējumiem var būt saistīts ar sliktu smadzeņu apasiņošanu, ko veicina traucēta sirdsdarbība. Arī šo informāciju Līva paturēja zināšanai, taču kardiologu nesteidzās meklēt. „Pavasarī, dodoties uz vakuummasāžas procedūrām, pamanīju, ka tur ir arī daktera Federa kardioloģijas privātprakse. Lieliski! Lūdzu, lai pēc skaistumkopšanas procedūras mani pieraksta vizītē. Izstāstīju kardiologam savas sūdzības par atmiņu, minēju arī to, ka man ļoti retu reizi mēdz būt galvas reiboņi un aizdusa, bet kuram gan tās nav, it īpaši tad, ja uz trešo stāvu jānes piecpadsmit kilogramu smags bērns vai, sēņojot mežā, trīsdesmit reižu jāpietupstas pie baravikām.” 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
3 aktuāli jautājumi
2021. gadam 

Uz 2021. gada sliekšņa stāvot, atskatoties uz aizejošo un domājot par nākamo, meklējam atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem. Vispirms jau, kā mazināt bailes no rītdienas? Un, kāpēc ir tik svarīgi pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir – ar visām tās ielejām, bēdām un vīrusiem? Visbeidzot – vai visā šajā „juceklī” ir iespēja būt laimīgam?

Bailēm būtu mūs vien jāpabrīdina par iespējamiem draudiem, bet, tiklīdz signāls saņemts, baiļu funkcijai būtu jābeidzas un mums būtu jāizvērtē notiekošais racionāli, jārīkojas, lai draudus novērstu, un jāturpina dzīvot, pielāgojoties notikumiem. Taču bailes sabiedrībā ir radījušas milzīgu ažiotāžu un konspirācijas teorijas, konfrontāciju un naidošanos, tāpēc šī krīze ir tik smaga. No vienas puses, just bailes krīzes laikā ir normāli, bet no otras – brīdinājuma signalizācijai nav jāauro visu laiku, jo tas traucē reālistiski tikt galā ar jaunajām izmaiņām. Ik pa laikam baiļu signalizācija var ieslēgsies atkal un atkal, jo tāda ir bioloģija, taču uzdevums ir neko ar bailēm nedarīt, bet darīt visu iespējamo, lai veiksmīgi tiktu cauri šim laikam, neļaujot bailēm eskalēties un nefokusējoties uz baiļu avotu. Ja uzņemsi biedējošo informāciju desmit reižu dienā, baidīsies vairāk un vairāk sevi izdedzināsi. Tāpēc, ja jūti, ka ziņas traumē un tevi uzvelk, vienreiz dienā uzzini informāciju, bet vairāk televizoru neskaties, drīzāk meklē veidus, kā nomierināties, piemēram, staigājot gar jūru vai dodoties pārgājienos, neļaujot bailēm sevi uzskrūvēt.

Vairāk jaunajā numurā!

 
Ar mílestíbu no Sibīrijas

 

Iepazīstināt tevi ar DARJU TIKHOMIROVU varētu dažādi. Piemēram, sakot, ka viņa ir mūsu daudzsološā paralimpieša Riharda Snikus jāšanas trenere, ka Darja trenē bērnus ar īpašām vajadzībām jāšanas sportā un par šo darbu viņai savulaik piešķirta balva „Latvijas lepnums”, vai piebilstot, ka no tālās Sibīrijas šurp uz Latviju viņu atveda mūža mīlestība un šobrīd Darja nopietni apsver domu atteikties no Krievijas pilsonības, lai kļūtu par latvieti ne tikai sirdī, bet arī pasē. Bet varētu arī īsāk, vienkārši pasakot, ka šī ir saruna ar laimīgu sievieti, kura zina, ka šajā laikā, kad drāmu un notikumu visapkārt pietiek tāpat, tik un tā būtiskāko dzīvē tomēr kontrolējam 

pašas — ar attieksmi, mīlestību un centību.

„Tādu ģimeni, kāda ir man, cilvēks nekādi nevar nopelnīt — tā tiek dota kā dāvana jau piedzimšanas brīdī. Esam trīs bērni, divas māsas un brālis, un mums visiem ir tādi vecāki, kas vienmēr darījuši visu mūsu labā, nekad nav traucējuši vai likuši šķēršļus. Tēvs kā augstas klases inženieris agrāk strādāja lielā rūpnīcā, bija, tā teikt, priekšniekos, bet mamma — veiksmīga televīzijas žurnāliste, kura visu mūžu nodarbojusies ar kultūras ziņām. Kad pasaulē nāca mana māsa, mamma beidza savu žurnālistes karjeru, jo padomju laikā sievietei darbu apvienot ar trīs bērnu audzināšanu bija ļoti grūti, tāpēc ģimeni pilnībā uzturēja tēvs. Mēs visi trīs saviem vecākiem piedzimām ļoti sarežģītā laikā, kad Padomju Savienība bija uz sabrukšanas robežas. Vienīgais īsais labklājības periods, ko atminos, bija tā saucamajā perestroikas laikā, kad tēvs nodibināja kooperatīvu rūpnīcā un visi, kas tur strādāja, varēja beidzot kaut ko nopelnīt. Tad arī mēs varējām atļauties izremontēt dzīvokli, nopirkt auto, protams, nekādu luksusa, bet vismaz tikām pie pāris sadzīvē būtiskām lietām. Taču, kad mainījās politiskā iekārta, iestājās liela nabadzība arī mūsu ģimenē, dzīvojām ļoti trūcīgi. Ļoti! 

Vairāk jaunajā numurā!

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

una@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
  • Instagram - Black Circle
01_una 01 2021.jpg