Kristine.jpg
Māsas
Stāsts par mīlestību, ģimenes spēku un neatlaidību

„Misānes lieta” bija viens no šī gada skaļākajiem un aizkustinošākajiem stāstiem Latvijā, kas covid ēnā noklusa, bet divu māsu dzīvē emocionāli turpinās joprojām. Lai arī pirms pusgada pavasarī ar apskāvieniem un laimes asarām tika nosvinēta ģimenes atkal apvienošanās, māsas – KRISTĪNE MISĀNE un MĀRĪTE BATRAKA, stāstot par piedzīvoto un dzīvi šobrīd, atzīst, ka notikušais joprojām sāp un atstājis neizdzēšamu rētu abu sieviešu un viņu tuvāko dzīvē. 

Desmit dienas. Tieši uz tik ilgu laiku Kristīne 2018. gada decembrī devās darba komandējumā uz Mozambiku, uzticot savus bērnus – trīsarpus gadu veco Jūliju un desmit gadu veco Edgaru – māsai Mārītei, lūdzot parūpēties par viņiem, izvadāt uz skolu, bērnudārzu un dažādām nodarbībām… Iepriekšējā dienā lielās ģimenes lokā vēl tika nosvinēta dēla desmitā dzimšanas diena, un mamma devās ceļā. 

Šajā brīdī sākās divi paralēli stāsti. Kristīnes stāsts. Un Mārītes stāsts. Desmit dienas pārvērtās gandrīz piecsimt dienās, jo Kristīne Dānijas lidostā tika aizturēta. Vēl pusgadu pirms šī notikuma – 2018. gada maijā, aizstāvot sevi un savus bērnus no civilvīra vardarbības, viņa bija atbēgusi uz Latviju no Dienvidāfrikas Republikas un, kā vēlāk izrādījās, par šo soli tika izsludināta starptautiskajā meklēšanā. 

Atrodoties apcietinājumā Dānijas cietumā, Kristīnei draudēja izdošana Dienvidāfrikas Republikai un piecpadsmit gadu ilgs cietumsods. Vairāk nekā gadu ģimene darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai Kristīne varētu stāties Latvijas tiesas priekšā un sodu par nodarīto izciestu savā valstī, taču tikai pēc sabiedrības plašas iesaistes šī gada sākumā varasiestādes pēdējā brīdī panāca Kristīnes izdošanu Latvijai, kur viņai, gaidot tiesu, vēl divi mēneši bija jāpavada cietumā.

2020. gada 20. aprīlī Kristīne beidzot iznāca brīvībā… Video, kurā redzams, kā mamma atgriežas mājās un satiek savus bērnus, nav iespējams noskatīties bez asarām. 

Interviju lasiet jaunajā numurā!

 
Laizans.jpg
Vīrišķais sentiments

Viņš reti piekrīt intervijām, jo runāt tukšu negrib, arī dalīties ar daudziem tūkstošiem cilvēku par savas dzīves lieliem jautājumiem nevēlas. Un tomēr šoreiz viņš sarunai piekrīt, nezinādams, kāda tā būs. Starp dzirkstošiem smiekliem mūsu sarunā ieskanas dziļas un arī skumju pilnas notis. Bet, runājot par savu dēlu, viņš kļūst sentimentāls. Latvijas Nacionālā teātra aktieris NORMUNDS LAIZĀNS.

Kādā intervijā pirms vairāk nekā desmit gadiem teici, ka intervijās cilvēki ir vai nu atklāti, vai izliekas. Kāds tev šodien noskaņojums – būsi atklāts vai tomēr ne?

Viss atkarīgs no tā, ko un kā mēs kopā veidosim. Man nupat ienāca prātā asociācija no Ināras Sluckas izrādes „Skaņdarbs”, ko nesen redzēju. Tajā spēlē trīs brīnišķīgas aktrises – Zane Jančevska, Indra Burkovska un Dace Bonāte –, un šajā izrādē viņas nerunā. Izrādei pa vidu ir iemontēts materiāls, kurā Ināra Slucka šīm aktrisēm uzdod nopietnus jautājumus par dzīvi. Atbildes ir tik īstas un patiesas, bet uz dažiem jautājumiem viņas pasaka – uz šo es neatbildēšu. Šī iemontētā daļa ir tik patiesa, ka pati izrāde manā skatījumā zaudē jēgu, jo viņas tajā spēlē. Ja nebūtu šī patiesuma, es pieņemtu izrādi kā veselumu un teiktu – der. Bet tā ir veidota no divām vienībām. Tāpat ir ar intervijām – ir tādas, kurās cilvēks ir patiess un atklāts, un ir tādas, kurās divi cilvēki zīmē kādu vispārēju zīmējumu, nepasakot neko.

 

Tu vispār esi atklāts cilvēks vai tomēr vairāk uz sevi vērsts un grūti uzminams?

Manuprāt, nevienu cilvēku nav viegli saprast. Es neesmu no tiem vienkāršākajiem veidojumiem. Bet, ja runājam par atklātu runāšanu, tad pēdējos gados esmu pasācis teikt to, ko domāju. Lai gan, protams, ir situācijas, kad tā nevajag darīt.

Interviju lasiet jaunajā numurā!

 
Viss būs dāvana

Mandalu mākslinieces un ezoteriķes KRISTĪNES OM SHANTI stāsts apliecina, ka viss ir iespējams. Tu vari darīt, ko vien vēlies, ja tev tas patīk un ja cilvēkiem patīk tas, ko dari. Drosme atver daudzas durvis, un mīlestība vienmēr atrod īsto ceļu.

 

Mēs satikāmies laikā, kad Kristīne nesen bija zaudējusi mammu un savu mazo, nedzimušo bērniņu un pēc dažām dienām gatavojās svinēt kāzas. Todien bija vēss, bet, sēžot āra kafejnīcā, no viņas strāvoja silts miers, skanēja smiekli, un bija grūti noticēt, ka viņa pieredzējusi dažādu emociju gammu tik īsā laikā. Gandrīz desmit gadu miers iekodēts arī viņas publiskajā pseidonīmā Om Shanti, un viņa joprojām uz to tiecas. „Savulaik, šķiroties no pirmā vīra, biju nonākusi sev nesaprotamā statusā. It kā pati biju pieņēmusi lēmumu izšķirt ģimeni, bet sāpēja sirds, ka nav izdevies skaistais princesītes stāsts, un bija bailes no nezināmā. Tajās krustcelēs es izspēlēju sava uzvārda maiņu, un šobrīd varu teikt, ka esmu ar to ļoti saaugusi un man diezgan maz interesē, kā to redz citi, kuri mēdz jautāt, vai esmu apprecējusies ar indieti,” pasmaida Kristīne. „Turklāt es patīku sev.

Vienu dienu es pēkšņi aptvēru – Kristīne, uzņēmums, kurā tu strādā, pieder cilvēkiem, kuriem bērns aug kopā ar viņiem, kamēr tavējais izaugs ar svešiem cilvēkiem. Tas bija milzīgs pagrieziena punkts, kad sapratu, ka mans bērns nav to pelnījis. Tobrīd valstī bija ekonomiskā krīze, cilvēki tika atlaisti no darba, bet es pati uzrakstīju atlūgumu. Darbā man ieteica paņemt bezalgas atvaļinājumu, taču viņa aizgāja no darba. Un arī no vīra.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Sievietes vara attiecībās

Sievietei attiecībās ir liela vara – mēs varam tās pazudināt saindējot vai visu laiku turēt attiecību liesmu degam, būdamas atklātas un godīgas. Manipulācijas, viltības un valdonīgums ir bruģakmeņi, kas veido ceļu, pa kuru braucot dzīves ceļojumu izbaudīt nav iespējams.

Mēs esam trīs draudzenes. Un tā bija viena no retajām reizēm, kad mums izdevās satikties restorānā ar cakotām mēbelēm, vecrozā galdautiem un pagājušā gadsimta sākuma stila traukiem. Mēs tiekamies ne biežāk kā reizi pāris mēnešos, jo mums visām ir pienākumi, darbi, skriešanas, vīri, bērni, obligātais friziera apmeklējums reizi mēnesī un daudz kas cits. Tā nu reizēs, kad mums izdodas nolikt malā to visu, mēs izvēlamies kādu skaistu vietu un pavadām pāris stundu meiteņu sabiedrībā, lēni izbaudām ēdienu un glāzi vīna, kā arī parunājam no sirds, izstāstot to, kas gan iepriecina, gan nomāc. Lai varētu priecāties kopā un atbalstīt cita citu.

Pēdējoreiz, kad satikāmies, draudzene, kuras dēls pirms gada apprecējās, ar asarām acīs stāstīja par ledus karaļvalsts sajūtu, kas iezagusies viņas attiecībās ar dēlu. Mēs runājām par to gandrīz visu vakaru, līdz nonācām pie secinājuma, ka ziemeļvēju viņu attiecībās ienesusi dēla sieva. Varētu jau noplātīt rokas un teikt – viņas vienkārši ir tik dažādas, bet tas nesniedz mierinājumu, jo radusies sajūta, ka pazaudēts dēls. Kad viņš uzsāka attiecības ar šo sievieti, viņi abi regulāri ieradās svētdienās uz brokastīm, tomēr, skatoties atpakaļ, draudzene secināja, ka zināma distance bija jūtama.

Vairāk jaunajā numurā!

 
Palielināt krūtis
ar pašas taukaudiem

 

Krūšu formu un izmēru var koriģēt un palielināt ne tikai ar implantiem, bet arī ar pašas taukaudiem. Izklausās pēc dubulta vēlmju piepildījuma — vienlaikus tikt vaļā no tauku „peldriņķa” ap vidukli un uz tā rēķina iemantot formīgākas krūtis. Tomēr ne katra sieviete būs piemērota tā dēvētajai krūšu palielināšanai jeb augmentācijai ar taukaudiem. Par to stāsta „Mikroķirurģijas centra” sertificēta plastikas ķirurģe, mikroķirurģe Anda Gaile.

Taukaudu pārstādīšana nav jaunums. Ar to plastikas ķirurgi darbojas jau 30–40 gadus, bet būtiski atšķiras tas, kā šīs operācijas veica toreiz un kā veic tagad. Medicīnisko tehnoloģiju progress ir nepārprotams, un arī augmentācija ar taukaudiem šobrīd tiek veikta saudzīgāk, precīzāk, ar iespējami mazāku pēcoperācijas komplikāciju risku. Protams, jārēķinās, ka operācija ilgst ilgāk nekā krūšu palielināšana ar implantiem, jo vienā reizē tiek veiktas divas manipulācijas. Vispirms pacientei veic liposakciju jeb tauku atsūkšanas operāciju, kas šajā gadījumā tiek izdarīta daudz uzmanīgāk, filigrānāk, lai pēc iespējas mazāk bojātu tauku šūnas, kurām būs jāiedzīvojas citā vietā, kur tās pārstādīs. Visbiežāk taukaudu atsūkšanu veic vēdera lejasdaļā, augšstilbu iekšējās vai ārējās virsmās. Pēc tam iegūto materiālu speciālā iekārtā attīra no bojātajām šūnām, no asins piemaisījuma. Jo kvalitatīvākas tauku šūnas tiks pārstādītas, jo labāks būs sasniegtais rezultāts.

Kad taukšūnas savam ceļojumam sagatavotas, tālāk tiek veikta atsevišķa tauku šūnu mikrotransplantācija — ar speciālu instrumentu kanili sagatavotos taukaudus mazās virtenītēs ievieto jeb transplantē vietā, zemādas mīksto audu slānī tajā zonā, kuru gribam koriģēt vai kur vēlamies piešķirt apjoms.

Vairāk jaunajā numurā!

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

una@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
  • Instagram - Black Circle
01_una 11 2020.jpg